Man, lūdzu, skābeklīti!
Skābeklis ir dzīvības eliksīrs katrai mūsu šūnai, ko nespēj aizstāt itin nekādas zāles. Lai gan visu dzīvi to tik vien darām, kā gaisu ieelpojam un izelpojam, tas vēl nenozīmē, ka katra ieelpa mums sniedz arī vajadzīgo skābekļa daudzumu. Lai vērtīgā eliksīra pudelīte vienmēr būtu pilna, arī pašiem mazliet jāpacenšas.
Lielākoties – 78% – gaisa veido slāpeklis, bioloģiski svarīgākais skābeklis tajā ir tikai 21%. Šim katlam pa vidu vēl maisās arī neliels daudzums oglekļa dioksīda, neona, ūdeņraža un citas gāzes. Līdztekus gaisa sastāvam mūsu pašsajūtu ietekmē arī tā fizikālās īpašības: gaisa temperatūra, mitruma līmenis, spiediens un vēja stiprums, kad esam ārpus telpām. Ieelpā un izelpā cilvēks izvada caur plaušām apmēram 13 līdz 15 kubikmetru gaisa diennaktī. Ja skābekļa daudzums gaisā samazinās līdz 17 - 18%, mūsu organisma funkcijas necieš, jo veseliem cilvēkiem skābekļa trūkums labi kompensējas - elpošana kļūst biežāka un dziļāka, paātrinās asinsrite, palielinās eritrocītu skaits asinīs u.tml. Taču skābekļa daudzumam samazinoties līdz 14%, veidojas hipoksija – skābekļa deficīts organismā, bet, samazinoties līdz 6 - 9%, ir apdraudēta dzīvība, jo rodas anoksija – skābekļa bads.
Ātrais testiņš
- Kur tu dzīvo? Pilsētā vai laukos?
- Cik daudz tu uzturies iekštelpās?
- Vai tu smēķē?
Ne velti pētījumi, ko veica Northumbrijas universitātes Cilvēku kognitīvās neirozinātnes nodaļas pētnieki, parādīja, ka smadzeņu darbība ievērojami uzlabojas, ieelpojot tīru skābekli. Līdz ar to klīniskais pētījums apstiprināja to, ka papildu skābekļa elpošana ievērojami uzlabo pieaugušu cilvēku kognitīvās spējas.