Parūpējies par savu bērnu!
Kognitīvās spējas sastāv ne tikai no atmiņas un mācīšanās spējām, tā ir arī spēja noturēt uzmanību, spēja kaut ko darīt vienlaicīgi, spēja plānot, pieņemt lēmumus, izdarīt secinājumus, atpazīt emocijas utt. Tās ir svarīgas visos dzīves posmos, tomēr bērniem un pusaudžiem tās nepieciešams atbalstīt jo īpaši. Un te nav cita recepte, kā rūpēties par to, lai smadzenēm netrūktu tik svarīgo mikroelementu. Un tagad palūkosim, kādi tad patiesībā ir jauniešu ēšanas paradumi.
Saskaņā ar HELENA pētījumu, Eiropas jaunieši dienā vidēji patērē aptuveni 160 g gaļas, 125 g augļu, 100 g dārzeņu, 55 g kūku un saldo konditorejas izstrādājumu, 25 g šokolādes, 728 ml ūdens, 260 ml piena un 303 ml saldinātā dzēriena. Ne pārāk veselīgais ēšanas paradums dažkārt noved pie tā, ka tavs pusaudzis dienā gluži nemanot uzņem līdz pat 3300 kcal. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka augstas enerģijas, bet ar uzturvielām nabadzīga pārtika kopā ar lieko svaru ir iemesls tam, ka saraujas smadzeņu apgabali un rodas kognitīvo funkciju traucējumi. Bērnu uztura pētniecības institūts Dortmundē, piemēram, 13 līdz 14 gadus vecām meitenēm iesaka dienā uzņemt 2200 kcal, bet zēniem šajā vecumā – 2700 kcal. Taču šīs kalorijas būtu jāuzņem, ēdot pārtiku, kas nodrošina organismu (un līdz ar to – arī smadzenes) ar vitamīniem (piemēram, ar C vitamīnu, folijskābi), minerālvielām (piemēram, kalciju, kāliju), fitoķīmiskām vielām (piemēram, karotinoīdu) un šķiedrvielām. Protams, nav iespējams vienā dienā piespiests savu jaunieti sākt ēst ļoti veselīgi, tomēr šo to lietas labā varam darīt.
D vitamīns – obligāts!
D vitamīns ir īpaši svarīgs smadzeņu attīstībai un funkcionēšanai. Saules vitamīns kavē neironu iekaisuma reakcijas un oksidatīvos procesus. Nesen veiktā Eiropas pētījumā piedalijās1006 pusaudži vecumā no 12,5 līdz 17,5 gadiem. Rezultāti bija šokējoši: nepietiekams D vitamīna līmenis asinīs bija 39%, D vitamīna deficīts – 27%, bet smags D vitamīna deficīts – 15%.
Smadzeņu taukskābes – intelekta attīstībai!
Kā liecina HELENA pētījums, jaunieši vecumā no 12,5 līdz 17,5 gadiem Eiropā neēd pietiekami daudz zivju, līdz ar to nespēj sasniegt ieteicamo dienas devu. Pētījumi arī liecina, ka tiem skolēniem, kuri regulāri lieto DHA un EPA uztura bagātinātājus, uzlabojas gan kognitīvās funkcijas (piemēram, atmiņas, uzmanības noturēšana), gan mācību sniegumi (piemēram, lasīšana, pareizrakstība).
Dzelzs – inteliģencei!
Dzelzs vistiešākā veidā ietekmē bērna kognitīvo funkciju. Skolēniem ar anēmiju cieš kustību koordinācija un sociālā apziņa, viņiem novēro arī sliktākus mācību rezultātus. Kopumā dzelzs deficīts var izraisīt nogurumu un pasliktināt veiktspēju pat tad, ja nav anēmijas. Labs dzelzs un vitamīnu (piemēram, D, A, C vitamīns) nodrošinājums pusaudžiem ir arī svarīgs fiziskās veiktspējas (piemēram, izturības, muskuļu spēka) faktors, jo dzelzs ir sarkano asins šūnu pigmenta hemoglobīna sastāvdaļa, kas ir atbildīgs par skābekļa nogādāšanu muskuļos, savukārt antioksidants C vitamīns veicina atjaunošanos pēc intensīva treniņa, bet D vitamīns pastiprina muskuļu spēku. Visā pasaulē dzelzs deficīts ir visizplatītākais mikroelementa trūkums cilvēka organismā.
B vitamīni – veselīgai nervu sistēmai!
B vitamīni cieši sadarbojas, atbalstot dažādas ķermeņa funkcijas, tostarp – tie ir absolūti nepieciešami normālai nervu sistēmas darbībai un kognitīvo funkciju nodrošinājumam. No pietiekamas B vitamīnu piegādes ir atkarīga gan neirotransmiteru (piemēram, serotonīna, dopamīna) sintēze, gan nervu šķiedrām apkārt esošā mielīna apvalka integritāte.
Atceries par antioksidantiem!
C un E vitamīns, kā arī karotinoīds ir svarīgi šūnu augšanai un attīstībai. Turklāt E vitamīnam tiek piedēvēta arī neiroprotektīva iedarbība. Lai noteiktu, kā pusaudžiem veicas uzņemt antioksidantu vitamīnus ar uzturu, 1054 pusaudžiem noteica C vitamīna, E vitamīna, A vitamīna un beta karotīna līmeni asinīs. Vidējā E vitamīna koncentrācija bija 23 µmol/L, C vitamīna – 59 µmol/L. No profilakses viedokļa šāds daudzums tomēr nav pietiekams, lai gan ēdot augļus un dārzeņus šo profilaktisko koncentrāciju plazmā nodrošināt būtu itin viegli.
Kur iegūt atbalstu?
Vecāki vienmēr savam bērnam vēl pašu labāko un pārdzīvo, ja viņam kaut kur neveicas. Runājot par mācībām, kur svarīga ir gan spēja koncentrēties, gan atmiņa, kur jāspēj gan domāt, gan izdomāt, un brīžiem jāiztur lielu garīgu piepūli, svarīgi, lai smadzenes būtu arī pilnvērtīgi pabarotas. Ja saprotam, ka ar uzturu to nodrošināt nesanāk, var palīdzēt uztura bagātinātāji. Bet tie ir vērtīgi tikai tad, ja tiek lietoti regulāri un konsekventi vairākas nedēļas. Tomēr vienmēr ir labi par uzturu bagātinātāju ieviešanu savu bērnu ikdienas uzturā konsultēties arī ar savu ģimenes ārstu.
Būtiskas ir divas garās ķēdes polinepiesātinātās omega-3 taukskābes: eikozapentaēnskābe (EPA) un dokozaheksaēnskābe (DHA). Tās nosaka katras nervu šūnas membrānas darbību, uzlabo impulsu vadīšanu centrālajā nervu sistēmā, palielinot neironu membrānas plūstamību. Lipīdu mediatoriem, kas iegūti no garās ķēdes omega-3 taukskābēm, ir spēcīga pretiekaisuma un neiroprotektīva iedarbība. Tāpēc visos dzīves posmos, bet īpaši grūtniecības, bērnības un pusaudža gados, EPA un DHA ir ļoti svarīga loma smadzeņu un intelekta attīstībā.
